Lieldienās ik pavasari,
Apkārt rikšo zaķu bari.
Visās mājās čakli strādā,
Un par raibām olām gādā.

            Lieldienas Latvijā svin gan kā reliģiskos svētkus, gan kā  pavasara iestāšanos, tāpēc bieži vien tās dēvē arī par pavasara saulgriežiem. Senlatviešiem Lieldienas asociējas ar pavasara sākumu, kad dienas kļūst garākas par naktīm, ar tradīcijām un ar laika pareģošanu.
            11. aprīlī Galēnu pirmsskolā norisinājās Lieldienu pasākums ar vecākiem. Bērni atnesa no mājām dažādu krāsu olas, kas tikušas krāsotas gan sīpolu mizās, gan ar  vilnas dzijas dzīpariem, gan bērzu lapās, gan ar alkšņu pumpuriem, gan kumelītēs, kā arī dekupētas.

Bērni lieliski iejutās Lieldienu zaķu lomās  un piedalījās ar vecākiem dažādās Lieldienu aktivitātēs. Tā bērni izdejoja zaķu deju, bet vēlāk kopā ar vecākiem piedalījās radošajās darbnīcās, kur tika rotātas olas ar plastilīnu, dažādām figūrām un uzlīmēm. Tika meklētas arī zaķu noslēptās olas, kā arī ripinātas tās. Lai bērnus vasarā nekostu odi, dunduri un čūskas, tad vecāki izšūpoja bērnus segu šūpolēs un noslēgumā tapa kopdarbs uz bruģa, kur bērni un vecāki ar krītiņiem zīmēja Lieldienu zīmējumu.