Sveiki, sveiki, sveikiņi! Esam rūķi – mazi, maziņi, mīlīgi, un uz darbiem mudīgi. Iesākoties jaunajam gadam, rūķīšu grupiņas bērni ar jaunu sparu metās jaunos darbos un jaunos notikumos grupiņas dzīvē. Ikdienas dzīve ritēja, apgūstot jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas. Svētku reizes pagāja lustīgas un jaunu iespaidu pilnas.

Februāris latviešu kalendārā jau izsenis atzīmēts kā sveču mēnesis un tas iesākas ar Sveču dienu, kas svinama 2. februārī. Tā ir diena pašā ziemas vidū, un, gluži kā jebkuriem citiem latviešu tradicionālajiem svētkiem, arī Sveču dienai ir savas tradīcijas.

Sveču dedzināšana un liešana noteikti ir galvenā Sveču dienas tradīcija, ko ievēro arī rūķīšu lielā saime. Mazie rūķīši šogad rotāja pirmsskolas grupiņas telpas ar pašdarinātām svecēm, kuras izgatavoja no kartona rullīšiem, aplīmējot tās ar krāsainu kreppapīru. Vēl svecītes izgatavoja no sāļās mīklas, pēc tam koši tās izkrāsojot. Kaut arī svecītes nebija “īstas”- tomēr ienesa telpā košumu un svētku sajūtu.

4. februārī tika jestri nosvinēti Meteņi! Vislielāko prieku sagādāja vizināšanās ar ragaviņām. Bērni labprāt vizināja viens otru, laidās lejā no kalniņa un atkal iekaroja kalniņa virsotni! Darbojās arī radoši – zīmēja un līmēja sniegavīrus savā augumā. Tapa skaista sniegavīru izstāde, nofotografētās bildes nosūtījām Pūcītes izsludinātajam konkursam. Tikām Pūcītes žurnāla slejā starp labākajiem un interesantākajiem darbiem (no iesūtītajiem vairāk nekā 500 sniegavīriem). Varam būt lepni par paveikto!

Mazie rūķīši Meteņdienā vizinājās ar ragaviņām pa skolas sporta laukumu. Līdz lielajam kalnam gan nenokļuva – spēku bija par maz. Lai gan bērni nepaspēja izbaudīt “konfekšu lietu,” jo bija aizrāvušies ar vizināšanos – cienastu tomēr saņēma. Paldies skolēniem, kas dāsni apdāvināja mazos rūķīšus ar gardajām konfektēm.

Mazo rūķīšu grupiņā arī norisinājās sniegavīru izstāde. Bērni tos izveidoja aplikācijas tehnikā, izmantojot dažādas faktūras materiālus. Sniegavīri ar saviem jautrajiem smaidiem rotāja grupiņas telpas vairākas nedēļas.  

14. februārī tika svinēta Valentīndiena. Svētki sākās ar dažādām, svētku tematikai atbilstošām spēlēm, kur ,,zirga” mugurā prinči jāšus devās pie princesēm, lai dāvātu sirsniņas. Prinči un princeses dalījās ar sirsniņām, padodot tās ar knaģīšu palīdzību. Prinči centās atpazīt savu princešu kurpītes, piemeklēt katrai īstās un uzvilkt.

Dodoties ārā, prinči aicināja savas princeses vizināties ar ragaviņām un kopīgi zīmēt sniegā sirsniņas. Savukārt, izrādot, cik erudīti ir prinči, grupiņā tika sarīkota burtiņu un vārdu meklēšanas spēle, kur prinči meklēja savu princešu vārdus un otrādi.

Svētku noslēgumā bija kopdarbs – sirsniņgroziņu līmēšana. Pēc tam groziņā tika sabērtas konfektes un varēja ar tām pacienāties. Tika izveidoti arī skaisti putniņi, kuru spārniņus rotāja sirsniņkonfektes.

Mazo rūķīšu grupiņā bija divkārši svētki – Valentīndiena un Evelīnas dzimšanas dienas svinības. Bērni nopietni gatavojās šiem svētkiem – pagatavoja Valentīndienas rotājumus, apsveikumus vecākiem un jubilārei, kā arī atklātnes sirsniņas formā, ko pēc tam dāvināja viens otram. Svētki tika svinēti ļoti jautri – Evelīnai par godu tika dziedāts “Daudz baltu dieniņu…” – pēc tam bija rotaļas, spēles, stafetes un dejas. Valentīni ielūdza balles karalienes uz jautru deju. Vēlāk bija burbuļu pūšanas sacensības un svētku salūts. Pasākuma noslēgumā  – cienāšanās ar kūku un citiem gardumiem.

Laimes putnu pasaulē sūtu, lai ikviens laimīgs būtu. Cerams, ka viņš atradīs ceļu, un katra sirds sajutīs mieru…Ar tādu devīzi, atbalstu Ukrainas tautai paužot, 3. martā rokdarbu nodarbībā līmējām baltus miera balodīšus un plakātu ar brīviem putniem debesīs un ziedošām puķītēm uz zemes…Ar domu, ka naids rada naidu, un tas iet kā pa apli. Savukārt, mīlestība rada mīlestību, un tas ir pamatīgs spēks, kas var mainīt pat likteņus.

Mazie rūķīši mākslas nodarbībā gleznoja miera balodīšus ar olīvu zaru knābītī, izmantojot Ukrainas valsts karoga krāsas – dzeltenu un zilu, pievienojot balto krāsu. Balodis jau izsenis tiek uzskatīts par uzticības un mīlestības putnu, pēdējo septiņdesmit gadu laikā – par miera simbolu. Cerams, ka bērnu darbiņi, kas uzgleznoti ar patiesu mīlestību, spēs nest pasaulē mieru un saticību.    

10. martā lielākie rūķu bērni piedalījās skolas rīkotajā pasākumā ,,Popiela”, kur uzstājās ar priekšnesumu – jestro bērnu dziesmiņu, kuru izpilda grupa ,,Dzeguzīte.” Dziesmas nosaukums – ,,Anniņa vanniņā.” Sanāca jautra deja! Bērni saņēma skaļus aplausus un žūrijas uzslavu.

Kad aprīļa mēnesis klāt un saulīte ieskatās logā, laiks ķerties pie sēšanas darbiņiem. Bērni ar lielu interesi un aizrautību rušināja zemīti kastītēs, lai sētu tur sēkliņas un stādītu sīpolus, kartupeli, pupas, dāliju, arī dažādas sīpolpuķes! Mācījās sīpolpuķu nosaukumus. Veica dažādus novērošanas eksperimentus, kas ieilga uz vairākām nedēļām. Bērniem patīk rūpēties par iesēto un iestādīto, kā arī laistīt. Saskatīt gala rezultātu, kas dīgst, kas aug. Īpašu sajūsmu radīja garā pupa, kura ar katru dienu stiepās augumā… Iepriecināja arī sadīgušās samtenītes, tās noteikti pārstādīsim puķu dobē.

Mazie rūķīši stādīja sīpolus un pēc tam izveidoja “Sīpolu kopšanas noteikumus.” Ja tos ievēro, tad var cerēt uz bagātīgu sīpollociņu ražu. Zaļos lokus baudīsim nedaudz vēlāk – maija otrajā pusē, rīkojot sviestmaižu pagatavošanas darbnīcu.

Lai paplašinātu bērnu redzesloku un pieskartos mākslas trauslajai pasaulei, 6. martā lielākie rūķīši apmeklēja R. Mūka muzeju, kur vēroja mākslinieces Ingas Skrūzmanes-Mičules gleznu izstādi ,,Mirklis miera” no dabas motīvu sērijas, kur māksliniece drosmīgi attēloja redzēto lielformāta gleznās. Lepojamies arī ar mākslinieci, kas ir mūsu audzēkņa Roberta mamma un Galēnu pagasta iedzīvotāja – talantīga sava amata meistare.

19. aprīlī grupiņā lielākie rūķu bērni iesvinēja Lieldienas ar skanīgām dziesmām un lustīgām spēlēm. Ārā bērni devās meklēt zaķa paslēptās oliņas, kuras atrast nebija nemaz tik viegli! Radoši strādājot, tapa skaisti aplicējumi – cālīši un zaķīši, ar kuriem bērni rotāja telpas. Meitenes iejutās saimnieču lomā un no pašu izaudzētajiem sīpollociņiem pagatavoja pildītās oliņas, izdekorētas un pasniegtas olu groziņos. Pildījums tika pagatavots no olas dzeltenuma un majonēzes. Meitenes cienāja grupas zēnus un audzinātājas.

Pēcpusdienā devāmies uz parku, kur bija sapulcējusies lielā skolas saime, lai piedalītos dažādās Lieldienu sacensībās. Arī pirmsskolas bērni tika iesaistīti dažādās spēlēs un sacensībās. Tradicionāli tika ripinātas olas, piedāvāta stafete ar atribūtiem, meklēšanas un orientēšanās spēle, kuras laikā bērniem bija iespēja parādīt savu lasītprasmi.

Vislielāko sajūsmu izraisīja vizināšanās ratos ar zirdziņu Sidru. Zirdziņš vizināja mūs pa muižas teritoriju – bērniem bija iespēja aplūkot kādreizējo muižu un izbaudīt braucienu.

Svētki bija izdevušies, katra klase saņēma apbalvojumus un dāvaniņas. Arī pirmsskolas grupiņa tika pie diplomiem un svecēm (zaķa un oliņas veidolā) par iegūto trešo vietu stafetēs un visdekupētāko olu – oliņu izstādē.

          Mazie rūķīši Lieldienas svinēja savā grupiņā. Gatavošanās svētkiem notika jau kādu laiku iepriekš – tika izgatavoti Lieldienu dekori un apsveikumi vecākiem.

Svētku rītā ieradās Lieldienu zaķis un paslēpa krāsainās olas. Bērni ar patiesu prieku un sajūsmu iesaistījās šajā aktivitātē – olu meklēšanā! Atrastās oliņas lika spainīšos un trauciņos un pēc tam ievietoja kopējā traukā. Tad notika olu ripināšanas sacensības – kura ola aizripos vistālāk un vismazāk tiks sabojāta čaumala. Vēl notika skriešanas sacensības  – katrs bērns saņēma milzīgu krāsainu balonu un devās maratonskrējienā ap Lieldienu zaķi. Pārējie sacensību dalībnieki skaitīja līdz pieci – tikai tad ātrais skrējējs varēja atgriezties pie saviem komandas biedriem. Veiklības konkursā bērniem bija jāiejūtas Lieldienu zaķa lomā un ar balonu jālec līdz nākošajam pārbaudījumam pie  “Lieldienu konfekšu koka.” Bērniem bija jāparāda griešanas prasme un ar šķērēm jānogriež pie zariņa “pieaugušās” Lieldienu konfektes. Protams, tās varēja paturēt sev, kā balvu par izcili paveikto uzdevumu.

Svētku noslēgumā bija  fotosesija ar Lieldienu zaķi, jautras rotaļas un dejas ar baloniem un bumbām. Ciemiņš – Lieldienu Zaķis bija sagādājis arī gardu cienastu – ābolu sulu, konfektes, cepumus un kūku. Katrs bērns saņēma arī pa kādai krāsainai oliņai. Svētki bija jautri un lieliski izdevušies!

Aicinot sabiedrību rūpēties par vides sakopšanu, atveseļošanu un labiekārtošanu, šī gada aprīļa beigās jau 15. reizi pēc kārtas Latvijā norisinājās Lielā Talka. Par Lielās Talkas 2022 vadmotīvu šogad izvēlēts sauklis “Celies, posies, iesaisties!” Arī pirmsskolas grupas rūķīšu kuplā saime piedalījās apkārtnes sakopšanas darbos. Bērni strādāja čakli – cerams, ka tas palīdzēs pietuvoties mērķim, lai Latvija kļūtu par tīrāko un sakoptāko vietu pasaulē!

Pirmsskolas grupu skolotājas